virsotne

lietvārds
  1. Kalna vai kalnu grēdas augstākā vieta. lietvārds
    Viņi sasniedza kalna virsotni pēc piecu stundu kāpiena.
    No virsotnes paveras brīnišķīgs skats uz apkārtni.
  2. Augstākais attīstības vai sasniegumu punkts kādā jomā. lietvārds
    Šis atklājums ir zinātnes virsotne.
    Viņa karjera sasniedza virsotni ar šo balvu.