tulla

lietvārds
  1. Tulla ir novecojis vai reģionāls termins, kas apzīmē koka stumbru vai baļķi. lietvārds
    Mežā atradu lielu tullu, kas bija piemērota malkai.
    Vecais zemnieks ar cirvi cērt tullu, lai sagatavotu malku ziemai.
  2. Tulla var arī nozīmēt koka gabalu, kas tiek izmantots kā atbalsts vai balsts. lietvārds
    Viņš izmantoja tullu, lai nostiprinātu šķūņa jumtu.
    Lai uzceltu telti, nepieciešami vairāki tulli kā balsti.