opwekking

lietvārds
  1. Atmoda vai garīga atdzimšana, bieži saistīta ar reliģisku vai emocionālu pieredzi. lietvārds
    Pēc garīgās opwekking, viņš jutās atjaunots un iedvesmots.
    Baznīcā notika opwekking, kas piesaistīja daudzus jaunus ticīgos.
  2. Enerģijas vai aktivitātes pieaugums, bieži saistīts ar entuziasmu vai motivāciju. lietvārds
    Pēc kafijas dzeršanas viņš sajuta opwekking un varēja turpināt darbu.
    Konferences laikā dalībnieki piedzīvoja opwekking, kas veicināja jaunu ideju rašanos.