kupa

lietvārds
  1. Liels daudzums kaut kā sakrauts vienā vietā, parasti veidojot kaudzi vai kaudzīti. lietvārds
    Pagalmā bija sakrauta liela malkas kupa.
    Sniega kupa pie mājas durvīm bija jānotīra.
  2. Kopums, kas veidojas, kad kaut kas tiek sakrauts vai savākts kopā. lietvārds
    Uz galda bija grāmatu kupa, kas gaidīja, kad tās izlasīs.
    Viņš savāca lapu kupu dārzā.