arca

lietvārds
  1. Liela koka vai metāla krātuve vai kaste, ko izmanto mantu, naudas vai citu vērtību glabāšanai, bieži ar slēdzeni vai aizbāzni. lietvārds
    Vecajā pilī atradās liela arka ar senām vērtībām.
    Mammu nolika naudas arku skapī.
  2. Senlaiku vai tradicionāla reliģiska vai rituāla priekšmets, kurā glabāja svētas relikvijas vai svētības priekšmetus. lietvārds
    Baznīcā bija novietota arka ar svētajiem priekšmetiem.
    Vecās baznīcas arka bija rotāta ar zeltu un akmeņiem.