apmetnis

lietvārds
  1. Apģērba gabals, kas aptver plecus un muguru, bieži ar kapuci, kas aizsargā no vēja un lietus. lietvārds
    Viņš uzvilka apmetni, lai pasargātos no lietus.
    Viduslaikos bruņinieki bieži valkāja apmetņus ar saviem ģerboņiem.
  2. Zemesrags, kas izvirzās jūrā vai okeānā, bieži kalpo kā orientieris kuģošanai. lietvārds
    Apmetnis bija redzams no tālienes, un tas kalpoja kā orientieris jūrniekiem.
    Kuģis apbrauca apmetni, lai nonāktu drošā ostā.