ala
- Dabiska vai mākslīga tukšuma vieta zemes virsmā vai klintī, kas parasti ir pietiekami liela, lai tajā varētu ieiet cilvēks vai dzīvnieks. lietvārdsLācis ziemā guļ alā.Mēs devāmies ekskursijā uz slaveno stalaktītu alu.
- Dzīvnieka izveidota vai izmantota pazemes dzīvesvieta, parasti neliela izmēra. lietvārdsLapsa izraka alu mežā.Trusis paslēpās savā alā, kad sajuta briesmas.