Mantel

lietvārds
  1. Apmetnis vai mētelis, kas tiek valkāts, lai pasargātu no aukstuma vai lietus. lietvārds
    Viņš uzvilka savu manteli, lai dotos ārā aukstā laikā.
    Sieviete nēsāja elegantu manteli, kas pieskaņojās viņas kleitai.
  2. Apģērba gabals, kas tiek valkāts virs cita apģērba, lai nodrošinātu papildu siltumu vai aizsardzību. lietvārds
    Ziemā bieži valkāju biezu manteli, lai nesaltu.
    Mantelis bija izgatavots no ūdensnecaurlaidīga materiāla.