ēka

lietvārds
  1. Celtne, kas paredzēta cilvēku uzturēšanās vai darbības vajadzībām, piemēram, dzīvojamā māja, birojs, skola. lietvārds
    Vecā ēka tika nojaukta, lai uzceltu jaunu biroju kompleksu.
    Skolas ēka ir nesen renovēta un aprīkota ar modernām tehnoloģijām.
  2. Struktūra, kas kalpo kā patvērums vai aizsardzība pret ārējiem apstākļiem. lietvārds
    Lauku sētā bija vairākas ēkas, kurās glabāja lauksaimniecības tehniku.
    Pēc vētras daudzas ēkas ciematā bija bojātas.